Sludinājumu Pārskats — Jūlijs 2026
Tirgus pārskats rāda to, kas jau ir nopirkts. Šis pārskats rāda to, kas šobrīd ir pārdošanā — cenas, ko pārdevēji prasa šodien.
Tie ir divi atšķirīgi rādītāji, un tos nevajadzētu jaukt vienā salīdzinājumā.
Prasītā cena var saglabāties neatbilstoša tirgum mēnešiem ilgi, un tieši tas šo datu kopu padara interesantu. 25. augustā portālos bija aktīvi 10 796 dzīvokļu sludinājumi ar kopējo prasīto vērtību 1,81 miljarda eiro apmērā.
No sludinājumiem, kuriem varējām sekot laika gaitā, gandrīz divām trešdaļām cena jau bija samazināta.
Mēneša skaitļi
| Rādītājs | Momentuzņēmums 25.08.2026 |
|---|---|
| Aktīvi sludinājumi | 10 796 |
| Mediāna, €/m² | 2 250 |
| Vidējā cena, €/m² | 2 151 |
| Mediānas cena | 125 000 € |
| Mediānas platība, m² | 59,4 |
| Rīgas īpatsvars | 66,1% |
| Piedāvājuma kopvērtība | 1 810,8 milj. € |
Kopējā mediāna šajā pārskatā ir viens no vismazāk noderīgajiem rādītājiem, ja to skatās atrauti no piedāvājuma struktūras.
Divi lielākie portāli rāda ļoti atšķirīgu piedāvājumu: vienā mediāna ir 2 695 €/m², otrā — 1 208 €/m². Starpība ir 123%, taču tā vairāk raksturo abu portālu piedāvājuma sastāvu nekā pašu tirgu.
Vienā portālā jaunie projekti veido gandrīz pusi no piedāvājuma, otrā — aptuveni piekto daļu. Tāpēc divu portālu kopējās prasītās cenas nav tieši salīdzināmas bez konteksta.
Kas mainījās
Gandrīz divām trešdaļām sludinājumu cena tika samazināta. 34 dienu laikā sekojām 1 594 sludinājumiem, kuriem bija vismaz divi cenu novērojumi.
Cena tika samazināta 1 059 sludinājumiem jeb 66,4%, bet palielināta 463 jeb 29,0%.
Vidējais cenas samazinājums bija 6,1%, mediānas samazinājums — 4,4%. Kopumā no šo sludinājumu prasītās vērtības viena mēneša laikā pazuda aptuveni 7,7 miljoni eiro.
Kopā: 1 594 sludinājumi ar vismaz diviem cenu novērojumiem periodā no 22.07. līdz 25.08.
Vienā portālā cenu samazina gandrīz visi, otrā — mazākums. Vienā no portāliem cenu samazināja 83,6% sekoto sludinājumu, savukārt otrā — 37,6%.
Otrajā portālā vairākumam sludinājumu cena pat tika palielināta.
Tas drīzāk raksturo abu portālu piedāvājuma struktūru, nevis pašu pārdevēju uzvedību. Tur, kur dominē otrreizējais tirgus, cenas tiek koriģētas biežāk. Savukārt tur, kur lielāku daļu veido jaunie projekti, cenrāži mēdz būt stabilāki.
Lielākie cenu samazinājumi koncentrējas lētākajā piedāvājuma daļā. Sludinājumiem, kuru cena samazināta par 20% vai vairāk, mediānas cena pēc samazinājuma ir 29 450 €.
Savukārt sludinājumiem, kuru cena palielināta, mediānas cena ir 148 000 €.
Tas nenozīmē, ka lētāku īpašumu pārdevēji būtu gatavāki piekāpties. Drīzāk šajā segmentā sākotnējā prasītā cena biežāk ir bijusi optimistiskāka un vēlāk koriģēta tuvāk tirgus līmenim.
Stāva ietekme ir daudz izteiktāka vecākajā dzīvojamajā fondā nekā jaunajos projektos. Vecākajā fondā pirmā stāva sludinājumu prasītā cena ir par 29,4% zemāka nekā starpstāvos, bet pēdējā stāva — par 32,1% zemāka.
Jaunajos projektos šī atšķirība ir ievērojami mazāka: pirmajam stāvam −10,4%, pēdējam — −2,2%.
Ēkās ar liftu pēdējais stāvs vairs nav būtisks cenas mīnuss, kamēr vecākās piecstāvu ēkās bez lifta tas joprojām var būt nozīmīgs faktors.
Vecākais fonds pret jaunajiem projektiem. Efekta lielums būtiski atkarīgs no konkrētās ēkas un tās infrastruktūras.
Viens dzīvoklis var parādīties vairākos sludinājumos. Vismaz 604 dzīvokļi vienlaikus ir publicēti abos portālos — tas ir 13,3% no visiem novērotajiem ierakstiem.
Tāpēc sludinājumu skaits nav tas pats, kas unikālo dzīvokļu skaits. Turklāt viens un tas pats dzīvoklis dažādos portālos ne vienmēr tiek piedāvāts par vienādu cenu.
Kur tas redzams
Rīga veido 66,1% no visa piedāvājuma — 7 133 sludinājumus — ar mediānas cenu 2 519 €/m².
Dārgākā pilsēta valstī ir Jūrmala ar 2 741 €/m², savukārt lētākā — Daugavpils ar 589 €/m².
Arī pašā Rīgā cenu amplitūda ir ļoti plaša. Vecpilsētā mediāna sasniedz 3 735 €/m², bet Bolderājā — 875 €/m².
Tā ir aptuveni 4,3 reižu atšķirība vienas pilsētas robežās.
To, cik par līdzīgiem dzīvokļiem tajās pašās vietās faktiski samaksāts, vari apskatīt sadaļā par dzīvokļu cenām Latvijā.
Prasītā cena var būt neprecīza mēnešiem ilgi. Tāpēc noderīgāks jautājums par „cik prasa?” bieži ir „cik ilgi šī cena jau ir norādīta un cik reižu tā ir mainīta?”.
Ko ar to iesākt
Salīdzini prasīto cenu ar samaksāto, nevis tikai ar citu prasīto cenu. Divi blakus esoši sludinājumi parāda tikai divu pārdevēju gaidas.
Labāks atskaites punkts ir reģistrēts darījums tajā pašā mājā, tajā pašā apkaimē vai līdzīgā ēku segmentā.
Pārbaudi to pašu dzīvokli arī citā portālā. Aptuveni katrs astotais sludinājums ir atrodams abos portālos.
Ja cenas atšķiras, zemākā cena var būt labs sākumpunkts sarunai ar pārdevēju.
Cenu vēsture bieži pasaka vairāk nekā viens salīdzinājums. Divas trešdaļas no sekotajiem sludinājumiem šajā periodā virzījās uz zemāku cenu.
Ja cena jau ir samazināta vairākas reizes, tas var būt nozīmīgs signāls sarunās par darījuma cenu.
Kā šie skaitļi aprēķināti
Šis pārskats ir momentuzņēmums, nevis pilna mēneša aina.
Skaitļi rāda to, kas portālos bija aktīvs 2026. gada 25. augustā. Pilns vēsturiskais sludinājumu piedāvājums par iepriekšējiem mēnešiem nav pieejams, tāpēc galvenā laika dimensija šeit ir cenu vēsture tiem sludinājumiem, kuriem varam sekot.
Neviens šajā pārskatā minētais skaitlis nav faktiskā pirkuma cena.
Reģistrēto darījumu cenas tiek analizētas atsevišķi tirgus pārskatā. Piedāvājuma un darījumu datu nodalīšana ļauj saprast atšķirību starp to, ko pārdevēji prasa, un to, par ko īpašumi faktiski tiek pārdoti.
Piedāvājuma raksturošanai galvenokārt izmantota mediāna, jo vidējo cenu būtiski ietekmē ļoti dārgi atsevišķi objekti.
Vienā datu kopā var būt gan vairāku miljonu eiro īpašumi, gan ļoti lēti dzīvokļi, tāpēc vidējā cena tiek rādīta galvenokārt salīdzinājumam.
Skaitīti sludinājumi, nevis unikāli dzīvokļi.
Arī cenu kustība attiecas tikai uz prasītās cenas izmaiņām. Ja sludinājums tiek noņemts pēc pārdošanas, nevis pēc cenas samazināšanas, tas šajā cenu izmaiņu izlasē vairs neparādās.
Ja vēlies izvērtēt konkrētu sludinājumu, izmanto pilno īpašuma analīzi.