Krāpnieki dzīvokļu sludinājumos: kā atpazīt krāpšanas shēmas

Krāpnieki var izmantot īstu dzīvokļu fotogrāfijas, citu personu datus vai izdomātu informāciju par īpašumu. Valsts policija ir aprakstījusi gadījumu, kurā persona internetā publicēja dzīvokļu īres sludinājumus, uzdevās par nekustamā īpašuma mākleri un prasīja naudu par rezervāciju, lai gan piedāvātie mājokļi lielākoties netika izīrēti.

Avots: Valsts policijas informācija par dzīvokļu īrnieku sērijveida apkrāpšanu.

Biežāk sastopamās shēmas:

1. Rezervācijas maksa par dzīvokli, kuru nevar izīrēt. Tev lūdz pārskaitīt naudu, lai it kā rezervētu dzīvokli līdz apskatei. Pēc maksājuma saziņa var tikt pārtraukta.
2. Īpašnieks vai izīrētājs atrodas ārzemēs. Persona apgalvo, ka nevar ierasties uz apskati un atslēgas vai dokumentus nosūtīs pēc priekšapmaksas. Dzīvošana ārzemēs pati par sevi nav krāpšanas pazīme, taču ir svarīgi pārbaudīt pārstāvības tiesības un nepaļauties tikai uz solījumiem.
3. Viltota pilnvara vai citi dokumenti. Darījumu piedāvā noslēgt persona, kura nav īpašnieks. Tā var uzrādīt viltotus dokumentus vai izmantot citas personas datus.
4. Viltota maksājuma saite. Tev atsūta saiti uz it kā drošu norēķinu, sludinājumu portāla garantiju vai dokumentu pārbaudes pakalpojumu. Saite var novest uz vietni, kas paredzēta bankas datu vai piekļuves informācijas iegūšanai.
5. Citas personas īpašuma vai fotogrāfiju izmantošana. Sludinājumā publicētas īsta dzīvokļa fotogrāfijas, bet personai, kura atbild uz jautājumiem, nav tiesību ar šo īpašumu rīkoties.

Viena pazīme vēl nenozīmē, ka sludinājums ir krāpniecisks. Taču vairākas pazīmes kopā ir iemesls pārtraukt maksājuma veikšanu, līdz apstākļi ir pārbaudīti.

Pirms pārskaiti naudu, veic šīs pārbaudes.

1. Pārbaudi īpašuma tiesības Zemesgrāmatā

Izmanto Zemesgrāmatas portālu, lai pārbaudītu īpašuma ierakstus un noskaidrotu, kas tajos norādīts kā īpašnieks. Pievērs uzmanību arī ierakstītajiem apgrūtinājumiem un aizliegumiem, ja tādi ir.

Zemesgrāmatas ieraksts ir būtisks pārbaudes solis, taču tas viens pats neapliecina visu par darījuma partnera identitāti, pilnvarām vai konkrētā darījuma drošību.

2. Apskati dzīvokli un pārbaudi personas identitāti

Ja iespējams, apskati dzīvokli klātienē un salīdzini darījuma partnera personu apliecinošos dokumentus ar informāciju īpašuma dokumentos.

Ja darījumu kārto pilnvarota persona, pārbaudi pilnvaru, tās spēkā esamību un to, vai tā attiecas uz konkrēto darījumu. Ja rodas šaubas, konsultējies ar notāru vai juristu.

Ja dzīvokli nevari apskatīt pats, neuztver to kā iemeslu atteikties no pārbaudēm. Organizē apskati ar uzticamas personas palīdzību un neatkarīgi pārliecinies par īpašuma un pārstāvības dokumentiem.

3. Pirms maksājuma vienojies par rakstiskiem nosacījumiem

Līgumā skaidri norādi darījuma puses, īpašumu, maksājuma mērķi, summu, termiņus un nosacījumus, tostarp to, kas notiek, ja darījums nenotiek.

Ne katrs maksājums pirms galīgās darījuma noformēšanas automātiski ir krāpšana, tomēr nepārskaiti naudu, kamēr neesi pārbaudījis darījuma partneri, īpašumu un maksājuma juridisko pamatu. Īres un pirkuma darījumiem var būt atšķirīgi nosacījumi.

Pirkuma summas norēķiniem apsver notāra depozīta vai bankas piedāvāta darījuma norēķinu risinājuma izmantošanu. Izvēlies to atbilstoši darījuma apstākļiem un līgumā paredzētajai kārtībai. Maksājuma saņēmējam jābūt pārbaudītam un atbilstošam līgumam.

4. Salīdzini cenu ar tirgu

Ja dzīvoklis maksā ievērojami mazāk nekā līdzīgi īpašumi, noskaidro iemeslu. Salīdzini platību, atrašanās vietu, ēkas stāvokli, remontu un citus būtiskus parametrus.

Zema cena var būt pamatota ar īpašuma stāvokli vai citiem apstākļiem, tāpēc tā nav automātisks pierādījums krāpšanai. Taču tā nav arī iemesls izlaist pārbaudes.

Rīkojies pēc iespējas ātrāk.

1. Nekavējoties sazinies ar banku. Izstāsti, kas noticis, un lūdz izvērtēt, vai maksājumu iespējams apturēt vai atgūt. Ja esi ievadījis bankas piekļuves datus vai apstiprinājis aizdomīgu darbību, nekavējoties informē banku un seko tās norādījumiem.
2. Ziņo Valsts policijai. Iesniedz iesniegumu par notikušo. Ja situācija ir steidzama vai nepieciešama tūlītēja policijas palīdzība, zvani 112; citos gadījumos izmanto Valsts policijas oficiālos saziņas kanālus.
3. Saglabā pierādījumus. Saglabā sludinājuma adresi un ekrānuzņēmumus, saraksti, e-pastus, tālruņa numurus, maksājuma apliecinājumus, konta datus un dokumentus.
4. Ziņo sludinājumu portālam. Norādi, kāpēc sludinājums šķiet krāpniecisks, un pievieno pieejamo informāciju.
5. Ja iesaistīts līgums vai īpašuma tiesības, konsultējies ar juristu vai notāru. Tas palīdzēs izvērtēt konkrētā darījuma apstākļus un iespējamos turpmākos soļus.

Negaidi, līdz savāksi visus iespējamos pierādījumus, lai sazinātos ar banku vai policiju.

Valsts policijas 2026. gada 28. janvāra paziņojumā norādīts, ka 2025. gadā Latvijā reģistrēti 8701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām un to mēģinājumiem. No tiem 3165 gadījumos cilvēkiem izkrāpti kopumā vismaz 23,7 miljoni eiro.

Šie dati raksturo krāpšanu kopumā, nevis tikai dzīvokļu sludinājumus. Tāpēc no tiem nevar secināt, cik bieži krāpšana notiek tieši nekustamā īpašuma īres vai pirkšanas darījumos.

Avots: Valsts policija — “23,7 miljoni eiro krāpnieku rokās”.

Mājokļa meklējumos vēlme ātri izmantot izdevīgu piedāvājumu ir saprotama. Tomēr pirms maksājuma vērts veltīt laiku dokumentu un darījuma partnera pārbaudei.